Deviņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem ir saskārušies ar neērtībām digitālajā vidē

16.maijā pasaulē tiek atzīmēta Digitālās piekļūstamības diena, kuras mērķis ir aicināt ikvienu vairāk runāt un domāt par digitālās vides piekļūstamību un šķēršļiem, kas traucē virknei cilvēku saņemt informāciju vai pakalpojumus. Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta, kompānijas Kantar un platformas Piekļūstamība.lv veiktā aptauja atklāj, ka gandrīz katrs Latvijas iedzīvotājs pēdējā gada laikā ir saskāries ar kādām neērtībām, apmeklējot tīmekļa vietnes un sociālos medijus.

Pētot, ar kādām problēmām interneta vidē pēdējā gada laikā ir saskārušies Latvijas iedzīvotāji, iezīmējas divas izplatītākās situācijas – uznirstošie, kustīgie logi un animācijas, kas traucējuši 92% Latvijas iedzīvotāju, kā arī situācija, kur, spiežot vienu pogu vai saiti, nospiests un atvērts kas pilnīgi cits (90%).

Aptaujas rezultāti liecina, ka salīdzinoši bieži iedzīvotāji ir saskārušies arī ar neloģisku, sarežģītu satura struktūru, grūtībām atrast vajadzīgo (81%), ar grūtībām apskatīt lapu mobilajā telefonā (78%); grūtībām saskatīt un izlasīt tekstu (69%), nepieejamu meklēšanas funkciju (66%), kā arī problēmām, aizpildot aptaujas vai iepirkšanās formas (65%).

“Interesanti, ka kopumā būtiskas atšķirības demogrāfiskās grupās neiezīmējas – tie cilvēki, kuri vairāk izmanto digitālo vidi un orientējas tajā, arī biežāk saskaras ar problēmām apmeklējot kādu no interneta mājas lapām vai lietojot sociālos tīklus,” stāsta Kantar klientu vadītāja Ingrīda Libora.

Platformas Pieklustamiba.lv vadītājs Pēteris Jurčenko norāda: “Agrāk cilvēki nelietoja datoru vai viedtālruni, jo tas nebija fiziski pieejams. Tagad iekārtu pieejamība vairs nav problēma, bet bieži vien cilvēki, nezina, ka datoros un telefonos ir iebūvēti piekļūstamības rīki, kas viņiem varētu atvieglot dzīvi līdzīgi kā saulesbrilles. Tāpat satura veidotāji reti pievērš uzmanību piekļūstamības prasībām, radot risinājumus, kas nav pieejami visiem.”

“Piekļūstama digitālā vide ir īpaši būtiska cilvēkiem, kuriem ir pastāvīgi vai īstermiņa redzes, dzirdes, kustību vai uztveres traucējumi, tomēr noderīga tā ir ikvienam. Piemēram, audzinot četrus bērnus, es pati ik dienu saskaros ar situāciju, kad bankas maksājums jāveic, izmantojot vienu roku, vai svarīgs ziņu sižets jānoskatās lielā troksnī. Tādejādi pārdomāti risinājumi palīdzētu ikvienam labāk uztvert saturu un izmantot pakalpojumus,” skaidro Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.

Aptauju veica pētījumu kompānija Kantar laikā no 2019. gada 7. līdz 9. maijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 900 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 60 gadiem.

Par aptauju

Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas iedzīvotāju kopumam vecumā no 18 līdz 60 gadiem. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.

Par Kantar

Kantar ir vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Latvijā. Kantar ir viena no pasaules lielākajām pētījumu kompānijām ar ekspertiem vairāk nekā 90 pasaules valstīs. Kantar grupa ir viena no pasaules vadošajām datu, atziņu un konsultāciju kompānijām. Kantar Latvijā ir pētījumu kompānija ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, kas veic tirgus, sabiedriskās domas un mediju izpēti un sniedz ieteikumus klientu biznesa izaugsmei.

Par Pieklustamiba.lv

Pieklustamiba.lv ir uzņēmuma Turn Digital un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta kopīga iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt Latvijas digitālās vides piekļūstamību iespējami plašākai sabiedrības daļai, aktualizēt tās nozīmi, sekmēt izpratni un virzīt pārmaiņas. Iniciatīvas darbības virzieni ir digitālās vides piekļūstamības konsultācijas, individuāli risinājumi problēmām; tīmekļa vietņu piekļūstamības testēšana un audits; mācības un semināri par piekļūstamības principiem un to ieviešanu.

Par Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu

Biedrība “Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” tika izveidota 2011. gada sākumā ar mērķi sekmēt valsts ilgtspējīgu attīstību. Institūta biedri un eksperti ir vadošie konsultāciju uzņēmumi dažādos ilgtspējas aspektos: COBALT, Estonian, Latvian & Lithuanian Environment, Latvijas Zaļais punkts, Golin Riga, Spring Valley un Kantar TNS.

Tīmekļa vietnei jābūt lietojamai arī bez peles!

Liela daļa tīmekļa vietņu lietotāju ar kustību un redzes traucējumiem nevar lietot peli vai skārienjūtīgās virsmas. Lai pārvietotos pa vietni, tiek izmantoti taustiņi “tab” vai “bulta”, kā arī alternatīvas ievadierīces. Pievērsiet uzmanību, vai, izmantojot “tab” taustiņu, ir iespējams pārvietoties pa lapu loģiskā secībā, neizlaižot sadaļas un “nelēkājot” no vienas malas uz otru.

Ilustrācijā attēlota klaviatūra uz kuras ir atzīmēti taustiņi "tab" un "bulta". Ar šo taustiņu palīdzību cilvēks bez peles var pārvietoties pa tīmekļa vietni, kas ir svarīgi, tas notiek secīgi un saprotami.
lustratīvi parādīta secīga pārvietošanās pa tīmekļa vietni, izmantojot “tab” un “bulta” taustiņus.

Ja vietnes lapā ir jāievieto garāks teksts, tas noteikti ir jāsadala, izmantojot enkurus (anchor links), kas klaviatūru lietotājam palīdz ātri nokļūt pie nepieciešamās lapas daļas. Tāpat katras lapas augšpusē jābūt iespējai “pāriet uz galveno saturu”.

Vietnēs, kurās ir sazarota, daudzpakāpju izvēlne, pārliecinieties, lai ar “tab” taustiņu varētu nokļūt visos izvēlnes līmeņos!

Vairāk informācijas par digitālās vides piekļūstamību atradīsiet sociālajā tīmekļa vietnē Facebook.com @pieklustamiba

Dinamiskais saturs – lamatas ekrānu lasītājiem

Ja tīmekļa vietnē saturs atjaunojas dinamiski (bez lapas pārlādēšanas), ekrānu lasītājs to var arī nepamanīt. Tā var notikt ar modāliem logiem, uznirstošām izvēlnēm u.c. dinamisko saturu. Tas nozīmē, ka vietņu lietotāji, kuri izmanto tikai klaviatūru, var tikt “iesprostoti” zem kādas pēkšņi parādījušās lapas vai neuzzina par kādu būtisku sadaļu tajā. Šīs funkcijas var viegli pārveidot piekļūstamas, izmantojot ARIA vai front-end development frameworks (front- end izstrādes sistēmu), kas atbalsta piekļūstamību.

Ilustrēts dinamiskais tīmekļa vietnes saturs (baneris), kuru nevar aizvērt, izmantojot tikai klaviatūru, vai neuzzina par kādu būtisku saturu tajā

Ja tīmekļa vienē ir ievietots video, pārliecinieties, ka video atskaņotāji netiek palaisti automātiski un tos var lietot arī bez peles. Visiem video ir jābūt pievienotiem titriem un transkriptiem, lai tos varētu izmantot cilvēki ar dzirdes traucējumiem.

Savukārt, ja vietne satur slaidrādi, tad katrai fotogrāfijai jābūt alternatīvajam tekstam, un lietotājam jaspēj pa to pārvietoties, izmantojot tikai klaviatūru.

Piekļūstamība ir jāpārbauda arī īpašiem logrīkiem kā kalendāriem, kuros lietotāji var izvēlēties datumus, drag and drops funkcijai u.c.

Vairāk informācijas par digitālās vides piekļūstamību atradīsiet sociālajā tīmekļa vietnē Facebook.com @pieklustamiba

Izmantojiet ARIA, kad tas tiešām ir nepieciešams!

ARIA ( Accessible Rich Internet Applications) ir risinājums, kas ļauj tīmekļu vietnes elementus, kas nav piekļūstami, padarīt saprotamus ekrānu lasītājiem. It īpaši tas ir svarīgi, ja vietnē tiek izmantots dinamisks saturs, piemēram, modālie logi.

Tomēr ARIA būtu jāpielieto vien tad, kad nav citu variantu. Ja vien ir iespējams, priekšroka būtu jādod HTML iespējām. Turklāt, daudzas funkcijas, kuras agrāk mēdza aprakstīt ar ARIA palīdzību, tagad ir iekļautas HTML5 standartā.

Ņemiet vērā, ka ar ARIA var padarīt piekļūstamu ikvienu tīmekļa vietni, tomēr tam ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas un pieredze. Ja ar to rīkojas neprasmīgi, rezultāts var būt sliktāks nekā nelietojot nemaz!

Ilustrācija, kurā attēloti četri laukumi. Pirmajā ir paskaidrots, kas ir aria, otrajā, piebilde, ka to vajag izmantot prasmīgi, vai nelietot nemaz. Trešajā vizuāls piemērs pareizai aria un ceturtajā nepareizai aria.

Vairāk informācijas par digitālās vides piekļūstamību atradīsiet sociālajā tīmekļa vietnē Facebook.com @pieklustamiba

Piekļūstamu datu ievades formu veidošana

Ja tīmekļa vietnēs tiek izmantotas datu ievades formas, tad katram aizpildāmajam logam ir jābūt pareizi novietotam, aprakstošam nosaukumam, lai ekrāna lasītāju lietotāji varētu saprast, kāda informācija tajā ir jāraksta.

Formas aizpildītājam, izmantojot “tab” taustiņu, ir jāvar secīgi pārvietoties no viena lauka uz otru, tos aizpildīt un beigās nospiest formas apstiprinājuma pogu.Ir ieteicams līdzīgus vai savā starpā sasaistītus logus sagrupēt atbilstoši tēmām. Piemēram, “vārds un uzvārds” un “dzimšanas datums” var tikt apkopoti blokā ar virsrakstu “personīgā informācija”. Šāda formu organizācija var palīdzēt ekrāna lasītāju lietotājiem sekot līdzi paveiktajam un gūt labāku priekšstatu par informācijas kontekstu.

Ja formas lauki ir jāaizpilda obligāti, tie ir atbilstoši jāapzīmē, lai brīdinātu lietotājus. Pie lodziņa nosaukuma var ierakstīt, “lauks ir obligāts”. Nereti obligātie lauki tiek apzīmēti ar zvaigznīti, kuru diemžēl daļa ekrānu lasītāju nespēj nolasīt. Tomēr zvaigznītes vai citas līdzīgas vizuālas norādes ir jāizmanto, lai brīdinātu pārējos tīmekļa vietnes lietotājus, tostarp, cilvēkus ar mācīšanās grūtībām vai ar sliktām valodas zināšanām. Lai ekrāna lasītājam norādītu, ka lauks ir obligāti aizpildāms, var izmantot arī ARIA metodi un HTML risinājumus.

Pēc piekļūstamības vadlīnijām, ilustrēta pareizā un ne tik pareizā datu ievades forma.

Vietturi ( placeholder), kuros tiek sniegti piemēri, kāda informācija lodziņā būtu jāraksta, neaizvieto lauciņu nosaukumus. Šādi blāvi, nodziestoši uzraksti nav piemēroti cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Pēc formas apstiprināšanas pogas nospiešanas, lietotājs būtu jāinformē, vai viss izpildīts pareizi. Tāpat ir jānodrošina ērts risinājums, kā lietotājs var nokļūt pie nepareizi aizpildītiem lodziņiem un tos izlabot.

CAPTCHA tiek ļoti bieži izmantots formu validēšanai, tomēr tas nav piemērots ekrāna lasītājiem. Tā vietā ir pieejamas dažādas alternatīvas, kas palīdzēs izvairīties no mēstulēm un vienlaikus arī nodrošinās piekļūstamību.

Vairāk informācijas par digitālās vides piekļūstamību atradīsiet sociālajā tīmekļa vietnē Facebook.com @pieklustamiba

Izmantojiet tabulas tikai datu atspoguļošanai!

Tīmekļu vietnēs viens no biežākajiem piekļūstamības klupšanas akmeņiem ir tabulas. Prasmīgi veidotas, tās var palīdzēt sakārtot un atspoguļot tabulāros datus viegli uztveramā veidā. Savukārt, ja tabulas ir sarežģītas, turklāt nav atbilstoši izmantots HTML, tās var kļūst arī par īstu izaicinājumu vietnes apmeklētājiem. It īpaši, ja tiek izmantots ekrānu lasītājs.

Lai tabulas būtu piekļūstamas, to izkārtojumam ir jābūt pēc iespējas vienkāršākam. Tabulām ir jābūt pievienotiem parakstiem (<caption>), kas atspoguļo par to saturu. Kolonnu un rindu galvenēm (<th>) jābūt citādāk apzīmētām nekā pārējām datu šūnām (<td>), lai tās varētu viegli atšķirt un saprast to kopsakarības. Ja tabulā ir tikai viena galvene (header), parasti ekrāna lasītāju lietotājiem nav grūtību saprast, kāda ir kolonnās un rindās izkārtoto datu saistība ar nosaukumiem galvenē. Ja tomēr datu atainošanai ir nepieciešama sarežģītākas tabulas, kurās ir apvienotas šūnas vai ir vairākas, daudzlīmeņa galvenes, ir jāizmanto īpaši HTML risinājumi (scope, id, headers), lai atbilstoši apzīmētu radniecīgos laukus un atvieglotu orientēšanos saturā.

Vienkārša, piekļūstama tabula

Tabula, kura vizualizē tabulāro datu pareizu lietošanu.

Sarežģīta, bet ar HTML lietojama tabula

Tabula, kura vizualizē tabulāro datu pareizu lietošanu, bet nu jau ar HTML palīdzību.

Ja nav pareizi apzīmēti saistītie lauki ar HTML, tad tabula nav piekļūstama.

Tabula, kura vizualizē tabulāro datu pareizu lietošanu, un kurā ir atzīmētas tabulas problēmzonas, kuras ir pareizi jāapzīmē ar HTML. Pretējā gadījumā tabula būs nepeikļūstama.

Sliktas tabulas paraugs

Nepiekļūstama tabula, kura vizualizē tabulāro datu nepareizu lietošanu, un kurā ir atzīmētas tabulas problēmzonas. Piemēram, apvienotas tabulas šūnas un ievades lauki, kuriem tur nevajadzētu atrasties.

Tīmekļa vietņu izstrādāji mēdz izmantot tabulas arī citam mērķim – lai vēlamā veidā lapās izkārtotu tekstus, attēlus un citus elementus. Piemēram, noformējot darbinieku kontaktu sarakstus. Kaut vairumam vietņu apmeklētāju šis risinājums netraucē (tabulas bieži nav pat redzamas), tas rada lielas neērtības cilvēkiem, kuri izmanto ekrāna lasītājus. Ikreiz, nonākot šādā lapā, viņi saņem informāciju par tabulu un tās rindu un kolonnu skaitu. Arī lapas saturs tiek lasīts kā no tabulas, kas var neatbilst vizuālai uztverei. Starptautiskas vadlīnijās tiek ieteikts tabulās atainot tikai tabulāros datus, bet izkārtojumam izmantot CSS.

Ilustrācija, kurā attēlots labais piemērs par responsīviem, piekļūstamiem datiem bez tabulas un sliktais piemērs, kur netabulārie dati tiek veidoto kā tabula un nav responsīvi.

Vairāk informācijas par digitālās vides piekļūstamību atradīsiet sociālajā tīmekļa vietnē Facebook.com @pieklustamiba

Piešķiriet saitēm saturam atbilstošus nosaukumus

Saites ir viens no tīmekļa vietņu pamata elementiem, kas nodrošina iespēju ātri un ērti pārvietoties starp dažādām vietnēm, lapām un citām satura vienībām. Lai ikviens vietnes apmeklētājs varētu izmantot saites un iegūt nepieciešamo informāciju, īpaša uzmanību jāvelta to atbilstībai piekļūstamības kritērijiem.

Tīmekļu vietnēs ierasta prakse ir piešķirt saitēm nosaukumus “spiest šeit” un “lasīt vairāk”. Cilvēkiem, kuri lieto ekrāna lasītājus, tas ļoti apgrūtina satura meklēšanu un orientēšanos vietnē. Tā vietā katrai vietnes saitei būtu jābūt savam atšķirīgam nosaukumam, kas pēc iespējas precīzāk raksturo saturu un kas ir saprotams arī ārpus konteksta, kur tā atrodas. Piemēram, “Anketa” būtu jāaizvieto ar ”Aptauja par datora lietošanas paradumiem”.
Tāpat nevajadzētu kā saites nosaukumus lietot URL (vienoto resursu vietrādi), kas nereti satur garus burtu un ciparu savirknējumus, teiksim, www.pieklustamiba.lv/jjjllllmmmmkkjbbhv6666llllll99999

Vizuāli parādīts, ka tīmekļa vietnē nepieciešams piešķiriet katrai saitei atšķirīgu nosaukumu, kas pēc iespējas precīzāk raksturo saturu, uz kuru tā ved. Attēlā izveidoti divi piemēri. Sliktajā piemērā saite ir nosaukta "Spied šeit", bet labajā "Doties uz vakancēm".
Vizuāli parādīts, ka tīmekļa vietnē nepieciešams piešķiriet katrai saitei atšķirīgu nosaukumu, kas pēc iespējas precīzāk raksturo saturu, uz kuru tā ved.
Attēlā izveidoti divi piemēri. Sliktajā piemērā saite ir nosaukta "Uzzināt vairāk", bet labajā "uzzināt vairāk par piekļūstamību".

Kā jebkuram saturam tīmekļa vietnē, arī saitēm ir jābūt ērti lietojamām bez peles, navigēšanai izmantojot tikai klaviatūru un TAB taustiņu. Savukārt cilvēki ar vāju redzi vai atšķirīgu krāsu uztveri novērtēs, ja saites būs noformētas ar treknrakstu un apakšsvītru, lai tās vieglāk varētu atšķirt no pārējā vietnes teksta.

Saites nosaukumi var būt svarīgi arī tiem, kuri izmanto runas atpazīšanas programmatūras, kas runāto pārvērš tekstā un ļauj ar balss palīdzību atlasīt nepieciešamo saiti.

Sekojiet līdzi piekļūstamības aktualitātēm arī mūsu Facebook.com lapā

Kā krāsas var palīdzēt uzlabot piekļūstamību?

Izvēloties krāsas risinājumus tīmekļa vietnei, nebūtu jāpaļaujas tikai estētikas principiem vien. Tām ir jābūt piemērotām arī cilvēkiem ar atšķirīgu krāsu uztveri vai sliktu redzi.

(Izvēloties tīmekļa vietnes krāsu risinājumus, izstrādātāji visbiežāk balstās uz pasūtītāju izvirzītajiem nosacījumiem un sajūtām par to, kas labi izskatās. Tomēr krāsas nav tikai uzņēmuma identitātes vai gaumes jautājums – tas ir arī veids, kā uzlabot lapas piekļūstamību cilvēkiem ar atšķirīgu krāsu uztveri vai sliktu redzi.)

Visbiežākie krāsu redzes traucējumi ir saistīti ar spēju izšķirt sarkano un zaļo krāsu – tie var būt līdz pat 8% cilvēku. Ja izcelsiet svarīgu satura lauku ar sarkanu rāmīti, visticamāk viņi to nepamanīs. Savukārt citi vietnes lietotāji, piemēram, ar mācīšanās grūtībām, ļoti novērtēs atšķirīgu krāsu izmantošanu satura organizēšanā.

Lai apmierinātu abu grupu vajadzības, izmantojiet ne tikai krāsas, bet arī papildus vizuālos līdzekļus, piemēram, zvaigznītes, jautājumu zīmes utt. Lai nošķirtu satura blokus, noderēs atstarpes un rāmji.

Vizuāli parādītas divas formas - pareizā un nepareizā.  Pareizajā formā, kļūdu jāapzīmē gan vizuāli, gan izmantojot simbolu, gan tekstuāli paskaidrojot radušos kļūdu. Nepareizajā variantā, klūda tiek tikai iezīmēta ar sarkanu rāmi.
Vizuāli parādīts, ka kļūdu jāapzīmē gan vizuāli, gan izmantojot simbolu, gan tekstuāli paskaidrojot radušos kļūdu.

Ir pieejamas vairākas iespējas krāsu kontrastu novērtēšanai, kas varētu palīdzēt izveidot tīmekļa vietni vieglāk lietojamu cilvēkiem ar sliktu redzi vai dažāda līmeņa krāsu aklumu. Piemēram, color contrast checker, colorsafe, funkify.

Pievienojiet attēliem aprakstus!

Ekrānu lasītāji dod iespēju cilvēkiem ar redzes traucējumiem iepazīties ar tīmekļa vietņu tekstuālo, bet ne attēlu saturu. Ja vietnē ievietotie attēli pilda vairāk nekā tikai dekoratīvu funkciju un satur kādu būtisku vēstījumu, tiem ir jāpievieno alternatīvie teksti, kas īsi raksturo attēlā redzamo. It īpaši saturu atspoguļojoši alternatīvie teksti ir būtiski attēliem, kas satur tekstus, piemēram, infografikiem.

Attēls ir sadalīts divās daļās. Pirmajā daļā attēlotais bēdīgais cilvēks nesaprot, kas attēlots bildē, jo bildei nav alternatīvā teksta. Otrajā daļā cilvēks ir laimīgs, jo bildei ir alternatīvais teksts, un viņš saprot, kas tajā attēlots.
Vizuāli parādīts, kā alternatīvie “alt” teksti digitālo saturu, šajā gadijumā bildi, padara piekļūstamāku.

Nereti vietnēs attēli kalpo arī kā saites. Šo attēlu alternatīvajā tekstā ir jābūt pievienotam īsam aprakstam, uz kurieni šī saite ved. Piemēram, tas ir svarīgi, ievietojot vietnē banerus vai ikonas ar saitēm uz citām sadaļām, tīmekļa vietnēm vai sociāliem tīkliem.

Sekojiet līdzi aktualitātēm arī mūsu Facebook.com lapā: @pieklustamiba.lv

Kā pareizi izmantot virsrakstus?

Izmantojiet virsrakstus, lai organizētu tīmekļa vietnes struktūru pēc svarīguma un sadalītu atbilstoši tēmām. Tas palīdzēs cilvēkiem, kas izmanto ekrānu lasītājus, vieglāk pārvietoties pa vietni un interpretēt tās saturu. Nevajadzētu aizmirst par to, ka tīmekļa vietnēm un to saturam ir jābūt piekļūstamam ikvienam. Satura sadalīšana virsrakstos ir arī vieglas uztveramības tendence (lasiet vairāk Paul Shapiro blogā).

Ilustrēts dators, kurā vizuāli paskaidrots teksta virsrakstu (h1,h2,h3) lietojums.
Dators, kurā vizuāli ir paskaidrots virsrakstu lietojums (h1,h2,h3)

Piemēri, kā uzlabot piekļūstamību, lietojot virsrakstus:

  • Ar virsrakstu (<h1>, <h2>, utt.) palīdzību organizējiet satura struktūru, norādot, kura informācija ir galvenā un kura ir pakārtota;
  • Izvēlieties <h1> tikai tīmekļa vietnes un tās lapu nosaukumos. Pārējiem virsrakstiem izmantojiet <h2>, <h3>, utt;
  • Neizlaidiet virsrakstu līmeņus ( piemēram, <h1> un pēc tam <h3>), jo ekrāna lasītājs varētu to interpretēt, ka pietrūkst kāda satura daļa;
  • Ja vēlaties pievērst lasītāju uzmanību kādai svarīgai teksta daļai, piemēram, izcelt citātu, neizmantojiet šim mērķim virsrakstus: <h1>, <h2> , <h3> utt. Šāds risinājums var radīt neērtības ekrāna lasītāju lietotājiem.