Piekļūstamība vajadzīga tikai mazai sabiedrības daļai! Vai tiešām!?

Kas ir šie “cilvēki ar invaliditāti”?

Vai zināji, ka lielākā daļa cilvēku, kas valkā brilles vai koriģējošās lēcas, neidentificētu sevi grupā “cilvēki ar redzes invaliditāti”, tomēr daudziem no viņiem būtu grūti veikt ikdienas darbus, ja nebūtu šīs palīgtehnoloģijas. Brilles un kontaktlēcas sabiedrībā ir kļuvušas tik izplatītas un ir tik efektīvas, ka vairums cilvēku tās neuztver kā palīgtehnoloģijas redzes invaliditātes novēršanai.

Mums ir tendence vilkt stingru līniju starp “es” un “viņi”, lai gan patiesībā, mēs visi atrodamies uz vienas spēju līnijas, tikai atšķirīgos punktos.

Tik pat svarīgi ir ņemt vērā, ka šie punkti var būt mainīgi atkarībā no apstākļiem. Iespējams,Tev nebija izteiktas redzes problēmas skolā, bet tagad, ikdienā strādājot pie datora, tas ir mainījies, vai, piemēram, dienas gaismā Tu redzi visu skaidri, bet, krēslai tuvojoties, tālumā viss saplūst. Mainoties apstākļiem, Tu īslaicīgi nonāc situacijā, kas citiem ir patstāvīga. Šādā mirklī gan Tu, gan cilvēks ar vājredzību, abi novērtēsiet digitālos risinājumus, kas palīdz saredzēt labāk.

Lietotāju matrica

Microsoft veidotā lietotāju matrica parāda, ka pie noteiktiem apstākļiem vai atsevišķās situācijās, mūs visus var skart ierobežojumi, par kuriem aicina domāt piekļūstamības prasības.

Ierobežojumi pēc tipa tiek dalīti četrās grupās:

Dzirde – Ierobežojumi, kas saistīti ar daļēju vai pilnīgu nespēju uztvert skaņas un piekļūt audio informācijai. 

Redze – Problēmas redzēt objektus, uztvert gaismu vai krāsu, pareizi novērtēt attālumus.

Kustības – Grūtības vai nespēja lietot ekstremitātes. Muskuļu kontroles vājums, sajūtas ierobežojumi.

Uztvere -ierobežota sensorā uztvere, uzvedības un garīgās veselības traucējumi, kas var skart jebkuru nervu sistēmas daļu un ietekmēt to, cik labi cilvēks dzird, kustas, redz, runā un saprot informāciju.

Atkarībā no ierobežojuma ilguma – trīs grupās:

• Situatīvi (apstākļu radīti) – īslaicīgas situācijas, kurās ārējie apstākļi veido ierobežojumu. Piemēram, atrodoties skaļā vidē, ir grūtāk sadzirdēt.
• Pārejoši – Ierobežojumi ilgst noteiktu laiku. Īstermiņa problēmas, kas ietekmē cilvēka spējas, piemēram, rokas trauma vai redzes operācija. 
• Pastāvīgi – Neatgriezeniski veselības traucējumi, piemēram, pilnīgs vai daļējs dzirdes zudums. 

Kas gūst labumu no piekļūstamības?

Svarīgi apzināties, ka ierobežojumi, par kuriem aicina domāt piekļūstamība, skar arī Tevi un Tavus tuvos. Labās ziņas ir tādas, ka vieni un tie paši risinājumi, sniedz labumu cilvēkiem visos segmentos. 

Situācija ar patstāvīgu ierobežojumu. Māris kopš dzimšanas ir pilnīgi neredzīgs. Viņš ir iegājis aviosabiedrības mājaslapā un vēlas nopirkt biļeti Rīga – Roma, lai dotos kopīgā atvaļinājumā ar ģimeni. Ejot cauri formai ar ekrānlasītāju, secina, ka vairākos laukos nākas minēt, kas tajos jāievada, jo tiem nav pievienoti nosaukumi, lauku ir daudz, un pārvietošanās starp tiem nav organizēta loģiskā secībā, tas rada papildus apjukumu. Aizpildot formu un nospiežot pogu “Apstiprināt” Māris saprot, ka forma nav apstiprināta. Viņš cenšas saprast problēmu, bet neatrod nevienu kļūdas paziņojumu, kas palīdzētu trūkstošo ievadīt un nopirkt aviobiļetes līdz galam. Māris jūtas pievilts, viņš ir dzirdējis par piekļustamības paziņojumu, atrod to lapā un sazinās ar mājaslapas atbildīgo pārstāvi, lai informētu par situāciju. 

Situācija ar apstākļu radītu ierobežojumu. Jānis ir atnācis mājās pēc darba, jūtas ļoti noguris un miegains. Tuvojas draudzenes dzimšanas diena. Kamēr draudzene vēl nav mājās, vēlas iegādāties dāvanu.

Viņš atver interneta veikalu, izvēlas preci, bet iegādes forma ir tik gara un sarežģīta, ka formu pamet neaizpildītu un atver citu interneta veikalu. Tajā iegādes process ir daudz vienkāršāks, nav reklāmu, kas novērš uzmanību, katrā solī ir pa vienai darbībai, viņam ir skaidri saprotams, kas jādara tālāk. Jānis priecīgs pabeidz iegādes procesu un dodas nosnausties.

Piekļūstamība sevī ietver dažādus risinājumus, kurus izmantojot katrs var izveidot ilgtstpējīgus un visām cilvēku grupām piekļūstamus un ērti lietojamus produktus un pakalpojumus.

Un, ja Tev vēl rodas jautājums – “Kas no šī gūst labumu?” – tad zini, ka ieguvēji būs pilnīgi visi, gan tie, kas piedāvā produktu/ pakalpojumu, gan tie, kas to iegūs. 

Matricas praktiskie pielietojumi

Teorētiski matrica ir saprotama, bet kā ar praksi? Mēs piedāvājam dažas idejas, ko ir vērts ieviest ikdienā:

• Izstrādājot produktus/ pakalpojumus, ņem vērā, kam tas tiek paredzēts. Mēģini izprast savu auditoriju. Lietotāji daudz labāk zina, kas viņiem ir nepeiciešams. 
• Regulāri veic testus ar reāliem lietotājiem. Šis ir labākais veids, kā uzlabot sava produkta vai pakalpojuma kvalitāti. 
• Veidojot digitālo saturu, pārliecinies, ka teksts dažādās ierīcēs ir salasāms, viegli uztverams un fokusēts uz galveno. Izmanto vienkāršu valodu. Ja saturs būs uzrakstīts vienkārši, īsi un skaidri, no tā labumu gūs ikviens.
• Likvidē lieko! Veic testus, uzlabo un noņem liekos laukus/informāciju, kas var radīt nevajadzīgu diskomfortu vai novērts fokusu no galvenā. 

Vairāk par praktiskiem ieteikumiem

• CarbonDesign izstrādātas vadlīnijas, ko ir būtiski ņemt vērā izstrādajot digitālo produktu vai saturu atbilstoši ierobežojumu grupām https://www.carbondesignsystem.com/guidelines/accessibility/overview/ 
• Par to, kā domāt iekļaujoši, izstrādājot digitālus produktus https://uxdesign.cc/being-inclusive-minded-when-building-products-5a7be476c8cc